Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Piekrītu, vairs šo nerādīt

Vairāk par izmantotajām sīkdatnēm un citu personas datu apstrādi uzzini Privātuma politikā.

LDC
^ Uz augšu
Pirmdiena, 2018. gada 10. decembris
Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010
Tālr.: (+371) 6 702 7240
Fakss: (+371) 6 702 7006
e-pasts:
Galvenā
Kontakti
Lapas karte
Burtu izmērs
Uz autorizēto sadaļu
Par autorizēto sadaļu
Pārraudzības rezultāti par 2002.gadu
Pēdējās izmaiņas: 24.11.2011. 09:08
Nosūtīt draugam
Drukāt
Pārraudzības rezultāti par 2002.gadu

Pārraudzības galvenais mērķis ir palīdzēt un sekmēt zemniekiem palielināt ganāmpulku produktivitāti, līdz ar to arī ienākumus. Piena pārraudzība ir brīvprātīgs pasākums, kuru izvēlas ganāmpulka īpašnieks, bet valsts palīdz subsidējot piena analīžu veikšanu un informācijas nogādi saimniekam.

Piena ražošanai ir jānes peļņa, jo tikai tad saimniekošana būs izdevīga. Lai to varētu īstenot, piena pārraudzība ir neaizstājams palīgs.

Piena pārraudzības datu izmantošana

Piena pārraudzībai ir liela nozīme ēdināšanas plānošanai un sekmīgai ganāmpulku vadīšanai, kā arī plānojot ganības, to izmantošanu, mēslošanu. Lopbarības plānošana un lopbarības analīzes ir otrs svarīgs nosacījums labu izslaukumu iegūšanai un ienesīgai saimniekošanai.
Piena pārraudzība pati par sevi nav nekas, iekams tās dati netiek pareizi izmantoti.

Lai sastādītu barības devu, kas apmierinātu govs vajadzības visa nākošā mēneša laikā līdz nākamajai kontroles reizei, jums ir nepieciešami piena pārraudzības dati.

Pēc katras piena pārraudzības reizes atnešanās un apsēklošanas datumi ir tie, kurus ņem vērā pie barības devas sastādīšanas. Govij pirmajā periodā pēc atnešanās ( vismaz pirmos trīs mēnešus) nepieciešama ļoti labas kvalitātes barība, lai tā spētu dot iespējami maksimāli daudz piena.

Piena pārraudzības dati atspoguļo arī to, cik sekmīga ir bijusi ēdināšana un saimniecības plānošana iepriekšējā periodā. Izdevumi lopbarības iegādei sasniedz 60% no visiem piensaimniecības izdevumiem, tādēļ izmantojot pārraudzības datus, īpašnieks var izrēķināt nepieciešamo lopbarības vajadzību un sagatavot lētu barību, lai sasniegtu galveno mērķi - iegūtu augstāko iespējamo peļņu uz govi.


Pārraudzības ganāmpulku lielums

Dzīvnieku skaits 1999.g. 2000.g. 2002.g.
Ganāmpulku skaits Govju skaits Ganāmpulku skaits Govju skaits Ganāmpulku skaits Govju skaits
1-2 2847 4405 1429 2260 931 1375
3-4 2039 6916 1100 3736 691 2383
5-6 1148 6178 1310 7105 367 1982
7-9 738 5782 904 7042 1365 10615
10-19 686 9012 813 10723 1134 14800
20-49 696 24007 304 8783 429 12314
50-99 214 13005 90 6292 112 7731
100-199 33 4601 59 8341 51 7318
Virs 200 4 1220 52 18685 48 17239


Pārraudzības ganāmpulku produktivitāte

Dzīvnieku skaits 1999.g. 2000.g.
Izslaukums, kg Tauku, % Olbaltuma, % Izslaukums, kg Tauku, % Olbaltuma, %
 
1-2 4328 4,49 3,28 4757 4,66 3,40
3-4 4399 4,41 3,25 4752 4,60 3,37
5-6 4548 4,36 3,23 4807 4,51 3,36
7-9 4624 4,31 3,21 4777 4,46 3,33
10-19 4386 4,25 3,22 4795 4,38 3,31
20-49 3801 4,22 3,18 4505 4,36 3,30
50-99 3865 4,33 3,20 4110 4,46 3,30
100-199 4277 4,24 3,26 3879 4,42 3,28
Virs 200 4036 4,58 3,25 4140 4,43 3,29


Pārraudzības rezultāti par 2002.gadu

Salīdzinot ar 2001.gadu ir samazinājies pārraudzības ganāmpulku skaits, bet pieaudzis pārraudzības govju skaits. Pārraudzības govju izslaukums ir palielinājies nedaudz, tikai par 70 kg, bet tas pamatā saistīts ar iepriekšējā gada ļoti nelabvēlīgiem laika apstākļiem, lielu sausuma periodu. Vidēji no govs ir izslaukts 4833 kg piena, ar vidējo tauku saturu 4,37% un vidējo olbaltuma saturu 3,25 %, vidējais somatisko šūnu skaits 489 tūkstoši. Salīdzinot pārraudzības rezultātus par pēdējiem desmit gadiem, 2002.gads ir bijis visveiksmīgākais un ir sasniegts augstākais izslaukums no govs. Pamata govju šķirne Latvijā ir Latvijas brūnā šķirne, kas sastāda 74% ar vidējo izslaukumu 4357 kg, tauku saturu 4,45% un olbaltumu 3,31%. Melnraibo šķirņu govju skaits sastāda 26% ar vidējo izslaukumu 4552 kg, ar vidējo tauku saturu 4,38% un vidējo olbaltuma saturu 3,28%.

Pārraudzība tiek veikta arī Latvijas zilai govij. Vidējais izslaukums Latvijas zilo govju ganāmpulkos 2002.gadā bija 4552 kg, ar vidējo tauku saturu 4,38 % un vidējo olbaltuma saturu 3,28 %. Latvijas zilā govs nav dzīvnieks, kurš tiek turēts, lai iegūtu lielus produktivitātes rādītājus. Latvijas zilā govs ir izzūdošo šķirņu genofonds, tā tiek turēta, lai priecētu sevi un citus, lai atgādinātu par mūsu lībiešu saknēm, lai parādītu mūsu dabas daudzveidību.

Dzīvnieku reģistra uz 2003.gada 1.janvāri Latvijā bija reģistrēti 409 063 liellopi, tsk. 232932 slaucamas govis,kura atradās 85 545 ganāmpulkos. 5514 ganāmpulkos tika veikta slaucamo pārraudzība. Vidējais liellopu skaits ganāmpulkā - četri liellopi


Liellopu un ganāmpulku skaits

  2001 2002
Vienība Ganāmpulku skaits Dzīvnieku skaits Vidējais Dzīvnieku skaits Ganāmpulku skaits Dzīvnieku skaits Vidējais Dzīvnieku skaits
Liellopi 90226 421922 4,7 89233 409063 4,6
t.sk. slaucamas govis 86610 245817 2,8 85545 232932 2,7
t.sk. pārrauddzībā 5128 75757 14,8 5514 76513 13,9


Pārraudzībā esošo dažādo šķirņu govju produktivitāte 2002. gadā

Šķirnas Izslaukums EKP PT+PO Govju skaits
Citas 4218 4378 324,3 328
DS 4392 4572 338,5 223
LB 4550 4771 353,6 50741
LZ 4671 4824 356,4 451
HS 5065 5191 381,2 101
HM 5220 5246 384,1 18679
AN 5242 5710 426,2 380


Piena pārraudzības klientu skaita izmaiņas (03.2002-06.2003)


Govju gada produktīvitātes un ikmēneša kontroles izslaukuma rezultāts
(06.2002-06.2003)



Specializēto gaļas šķirņu liellopu pārraudzība

Gaļas šķirņu liellopu audzēšana Latvijā turpina paplašināties, tas nenotiek vairs tik strauji kā dažus gadus iepriekš, kad dzīvnieku skaits gada laikā palielinājās vairākas reizes, bet tomēr saimniecību skaits, kas nodarbojas ar zīdītājgovju audzēšanu joprojām pieaug. Šo tendenci var skaidrot ar to, ka paaugstinoties kvalitātes prasībām piena iepirkšanai, daudzām saimniecībām aizvien grūtāk ir izpildīt izvirzītās prasības, līdz ar to šīs saimniecības meklē alternatīvus variantus kā turpināt saimniekot laukos.
Viens no šādiem variantiem ir zīdītājgovju turēšana, kas prasa daudz mazākus kapitālieguldījumus un daļēji dod iespēju saglabāt ierasto saimniekošanas veidu - liellopu audzēšanu.
2000. gadā nav notikušas būtiskas izmaiņas Latvijā audzēto specializēto gaļas liellopu šķirņu struktūrā un saimniecību sadalījumā, kas nodarbojas ar šo liellopu audzēšanu.


Specializēto gaļas šķirņu govju skaits pārraudzībā (V/A LDC dati)

  1999 2000 2001 2002
Herefordas 180 192 179 209
Šarolē 237 276 289 164
Limuzīnas 42 48 42 42
Aberdinangus 9 9 14 62
Hailandes - 1 1 -
Kopā republikā 468 526 525 482


Latvijā joprojām populārākie ir Šarolē un Herefordas gaļas šķirņu liellopi, tomēr saglabājas arī Limuzīnas un Angus gaļas šķirņu liellopu ganāmpulki, jo šīs šķirnes savukārt, savu vietu kopējā struktūrā iegūst, kā labi izmantojamas krustošanā ar piena šķirņu liellopiem.

Viena saimniecība 2000. gadā ir uzsākusi ekstensīvās Hailandes gaļas šķirnes liellopu audzēšanu. Hailandes šķirnes liellopi ir izselekcionēti Skotijā, tie raksturojas ar pieticību gan lopbarības nepieciešamībā, gan turēšanas apstākļos. Dzīvniekiem ir salīdzinoši neliela dzīvmasa, govīm ap 400 kg, buļļiem ap 550 kg, teļi dzimst apmēram 25 kg smagi un vaislas gatavību sasniedz 2 gadu vecumā. Gaļai Hailandes liellopus realizē tikai 2 - 3 gadu vecumā.

Gada izdevums par 2002.gadu

Pārraudzības gada rezultāti 2002 (faila izmērs 3,53 Mb)




Apmeklētāju skaits šodien : 987   |   Pēdējās izmaiņas 07.12.2018. 14:40
informatīvais tālrunis
67027240